| vī vil bī taupīgi |
[May. 14th, 2010|11:16 pm] |
Ziņoju, ka gandrīz pēc nepilna mēneša pārtraukuma esmu atpakaļ mobilajos sakaros (nr. tas pats). Pēc dilemmu samocīta rīta par "vai man tiešām vajag? vai man tiešām vajag?" ātri un nesāpīgi izdarīju sevi apmierinošāko, bet no modernitātes apsvērumiem - neizdevīgāko - izvēli. Drīkstat mani saukt par duru (bet man po*), jo, redziet, visizdevīgo piedāvājumu par modernu telefonu par ultra lētām naudām + vēl 50% atlaide visām sms līdz gada beigām es palaidu garām slinkuma dēļ, tāpēc bija jāmeklē kāda cita opcija. Protams, ka stratēģiski prātīgi būtu samaksāt nieka 30Ls par touchscreen glaunu zeltītu plāksnīti - tekstus viegli lasīt un epastiem doķus klāt kabināt, tāpat arī "iekļaušanās komjunitī". Taču es paņēmu parastu, neizteiksmīgu nokias modelīti par 1Ls. Pārdevējs uz mani skatījās kā uz govi no pampāļiem. Kādu brīdi ar "bet varbūt šo, bet varbūt tomēr šo" viņš bakstīja blakus esošo modeli, kas arī par 1Ls un ar divreiz jaudīgākām fīčām. Pēc tam, nesot manis izvēlētā aparāta pakiņu, "netīšām" bija paķēris līdzi "Ak vai, tikko atvests!" rōzā krāsas flip open kaut kadu versiju un arī piedāvāja par 1Ls, es atteicos. Pēc tam uzzināja par manu sākotnējo samsung-50%sms vēlmi, centīgi piedāvāja sagādāt vismaz to samsung telefonu.
Vienu vārdu sakot, man ir parasts, neizteiksmīgs, ne ar ko īpašs telefons. par latu. tā kā no piecus gadus vecās vēstures man brīnumainā kārtā bija palicis pāri 1,80 pārmaksāts rēķins, telefonu dabūju bez maksas un vēl 80 santīmu skaidrā naudā izsniedza.
Priecājoties par izdevīgo darījumu, kā jau īstenam bābietim pienākas, no plānotajiem 30ls telefona iegādei "sataupīto" starpību nolēmu notērēt kādā apakšveļas veikalā. izgāju cauri dažiem un sašokējos - 30-50Ls par pupturi, cēneris par apenēm, pizģecs! Staigāšu bez apakšveļas. Nav tā sliktākā opcija, manuprāt, lai kā arī kā sieviešu pašpalīdzības žurnāli nemēģinātu iestāstīt pretējo ;) |
|
|