| |
[Apr. 9th, 2010|02:47 am] |
tātad. Braucu uz Stock. nodot Rīgas veikalos iegādātās pet pudeles (pat ar visiem "Pant 1Kr" virsū, zajebīs, ne?) Pa to laiku žēl, ka pametu poētiskus ļaudis, kuri vēl īsu brīdi ir te, pirms doties atkal projām.
(atzīstos slepenā mīlā un piedod, ka neapsveicu dz.d.!) |
|
|
| |
[Apr. 9th, 2010|02:05 pm] |
E izrādījās meitenēm, lecot nost no vēl virpuļojoša 'ķaruseļa' un tika pie jaunas rētas (zodā).
mātišķas piebildes:
Pirmkārt, pinkšķēšana gan nav produktīvs 'izrādīšanās' veids.
Otrkārt, nav obligāti jāizrādās, lai iepatiktos meitenēm. |
|
|
| |
[Apr. 9th, 2010|03:30 pm] |
Meibridžam šodein dzimene, iznāk, ka jams dzimis aizpagājušajā gadsimtā.
TIk jocīga tā sajūta, nu, ka viss, kas veido manu 'pasaulsuztveri' attālinās un attālinās puiši, kas dodas iekšā klusos muzejos nevis, lai studētu vecmeistrus, bet gan lai gleznotu pa muzeja logiem laukā redzamās Napoleona III Parīzes masīvās pārbūves, ignorētu royal salonus, tā vietā taisot reklāmas savai izstādēm tā laika bizniscentros. Pirmais pasaules karš un saujiņa cilvēku drošajā šveicē, kas nodarbojas ar prostitūciju/sutenerismu, absurdu dzeju un agresīvu iejaukšanos mietpilsoņu rāmajā ikdienā ar akcijām, ko tagad dēvē par 'mākslu' un vēl, un vēl un vēl. Kādreiz tas viss šķita ļoti personiski, tagad sāk bālēt. pagājušais/aizpagājušais gadsimts attālinās
(Monē, ierodoties Aržentujā rakstīja, ka ir noīrējis sev vasarai skaistu māju ar lielu dārzu, lai sievai un bērnam nav garlaicīgi). Šis konkrētais darbs ir Manē "Senlazāra stacija" - skats no autora mājas-darbnīcas dārza, aiz kura ir redzams stacijas tuvums - tās stacijas, no kuras nedēļas nogalēs no idilliskajām vasaras mītnes vietām 20 minūšu laikā vīri varēja nokļūt galvaspilsētā Parīzē, savās mīļajās kafejnīcās/sievas, protams, paliek mājās un savos dārzos) |
|
|
