| |
[Mar. 7th, 2010|02:51 pm] |
vienīgais, pēc kā es nenormāli skumšu (tiesa, mierināšu sevi ar domu, ka tā nav tikai SE priekšrocība, bet jebkuras civilizētas valsts..), ir šejienes atstrādātā akadēmiskā infrastruktūra un, precīzāk, biblene un phd štābs (par pasniegšanas metodēm, konferenču saturiem etc. nemaz nerunāšu.). Te ir izdarīts viss, lai būtu ērti un ļoooti patīkami uzkavēties. Pakrūtē sažņaudzas, iedomājoties, ka atkal vajadzēs salt un bojāt acis, lasot pustumsā starp LNB bomžiem, vai arī ieslēgties tuļikā (lai E netraucē) un boksterēt no PC ekrāna.
stikla kalnu rīgā drošvien uzcels tikai pēc desmit gadiem (ja vien līdz tam letiņi referendumā nebūs nobalsojuši par labu biblenes $ sadalīšanai uz galviņām kastes šņabja un desas luņķa formātā) |
|
|
| |
[Mar. 7th, 2010|04:26 pm] |
tātad, šodien notērēju milzu naudu (~16.90ls, nacionālais mākslas muzejs ar tā bērnrotaļistabu mums abiem izmaksātu ~5.60), lai saulainajā dienā sagādātu bērnam patīkamus brīžus Junibakenā (tipa tāds tā kā pasaku muzejs), kas rezultējās tajā, ka E, ne pārāk aizrautīgi izstaigājis visas piedāvātās akcijas un atrakcijas, jau 10. minūtē stāvēja pie loga, skatījās uz upi un īdēja, ka viņš gribot ārā, mest sniegu upē. Tādā ziņā uz E izkalidēm ir maz izdevumu - aizstaigāt līdz veikalam un ļaut viņam pašam izvēlēties vienu konfekti un pēc tam visu atlikušo dienu pieskatīt, kā viņš met sniegu upē, krauj ledu kaudzē, met pikas uz augšu vai benčikus - miskastē. visi junibakeni ar troļļu mājām, kurās pannas ir pienaglotas pie galdiem, var iet cirst |
|
|