| |
[Dec. 24th, 2009|10:25 am] |
protams, 24.dec. ziņās parādās raksts par baby-box pirmo bērniņu (jā, jā, Jēzus, silīte, blablabla, izdomas bagātie žurnālisti)
un tas, kas visvairāk šajā lietā man uzsit asinis, ir tas, ka visi komentāri ir par mammu (dažreiz pavid ari vecvecēku jēdziens, biežāk gan tikai 'ōmes' formā). Protams, sievietes ir tās, kas pašas vainīgas, ka pisušās, kas pašas vainīgas, ka nav piesargājušās, kas pašas vainīgas, ka ir tādas kuces, kas pamet savu bērnu. Protams, nevienā no šīm stadijām līdzdalīgs nav vīrietis (viņš, protams, ar sievietēm netiekas, tikai skatās pusplikus bābiešus netā, sure) - nedz viņš gulējis, nedz iekšā beidzis, nedz par bērnu rūpēties atteicies, nedz viņam tāda vajadzība kādu kaut kur nest. Viss tikai beibes. Nav brīnums, ka LV rodas tās smagsvara ķēves, kas visus herkulesa darbus ar aizsietām acīm un vienu roku paveic.
Es saprotu, ka no viena ziņu portāla komentāriem nav pāra darbs spriest par veselu sabiedrību. Bet, papildinot to ar pašas pieredzi un novērojumiem privātajā un publiskajā telpā, apstiprinu, ka tad, kad es saku, ka LV sabiedrība ir neizdurama, tad es nedomāju tikai valdības vīrus un notikumus geju protestos. Tie ir,lūk, šādi gadījumi, Tie ir tie ierindas spriedumi par to, kādām ir jābūt attiecībām sabiedrībā. Visa tā sājā kristietība vēl piedevām. riebj |
|
|
| |
[Dec. 24th, 2009|10:45 am] |
Un, godīgsakot, Ziemassvētki ir pārāk daudz kristietības svētki (saulgrieži ir nedaudz citreiz, bet arī šī pagātnes tradīcija man ir sveša un vienaldzīga), lai no tiem būtu jēga šeit un tagad ne īpaši kristietim. Kaut kā šogad ir vēlme paņemt pārtraukumu (nezin uz cik ilgu laiku).
Tā vietā gada izskaņas trīs mēnešus varētu pasludinat par totālo pārtī laiku latviešiem. Proti, ir tumšs, drēgns un auksts, vislabākais ir sēdēt mājās. Un būt omulīgi mājās ar radiem vai ar draugiem pārmaiņus, plus vēl oficiālās tematiskās ballītēs, piem., Halowīns (noir versijā, nevis neliģiskajā vai ASViskājā), 11. novembris neatkarības cīņas, 18. nov. Valsts dzimene, viss decembris viens liels tusiņš ar finālu pirmsjaunāgada nedēļā (tad var pasērst ar famīliju un visas tās ģimeniskuma sajūtu veicinošās atrakcijas izveikt) un kulmināciju jaunā gada sagaidīšanā (bet tādā riktīgā). Ai tell jū, jaunais gads man krata vairak, nekā Z-svētki (par tādu varku kā advente vispār nerunājot).
tiešam grūti identificēties ar LV svinamajām un gaužamajām dienām, jādara kaut kas lietas labā! |
|
|