| |
[Dec. 10th, 2009|10:16 pm] |
Redziet, mūsu kinematogrāfisko apmeklējumu centrs pagaidām ir bijusi ķīniešu virtuve, kas vietējā izpildījumā vairāk būtu "bļivalovkas" vārda cienīga. Visi šķidrumi iebiezināti ar stērķeli, viss, ko var apviļāt, ir apviļāts mīklā un fritēts dievszinkādā eļļā, pasniegts uz alumīnija paplātēm, servēts uz lipīgiem galdiem plastmasas palmu paēnā (fōnā čīkstošas sarkanas durvis, kas neveras vaļā un pēc tam neveras ciet). Un pašas pārdevējas kā tauku pikuči. Kkas no tarantīno treša. vai LV treša, tā kā pie porcijām klāt var dabūt 'suvenīrus' no, piemēram, pagājušā gada jaungada svinībām - tie jūk laukā, pirms vēl izņemti no iepakojuma. Blakus veikalā, kuru tur tā pati ģimene, pārdevēja atbild ar "zaftra, zaftra" uz jebkādu jautājumu, taču šajā veikalā var nopirkt bezgalskaistus Brūsa Lī (tautā saukta par Brusliju) lielizmēra plakātus. Vienu vārdu sakot - brīnišķīgi.
Redziet, taču es te netīšām sapisos uz suši (vai maki vai kā nu tur tie mazie knibucīši jūraszālēs ar stuffētu vidiņu). Īstenībā šī ieraksta mērķis ir pastāstīt, ka man nav nekādas sajēgas un sakara ar japāņu kurlūru, tik vien kā nepārejoša sajūsma (un neizpratne) par to, kā viena tauta var no rāmuma un rēnuma rituāliem pāriet uz spiedzošu, raibu tīņu estētiku futūristiskas arhitektūras un tehnoloģju fōnā. |
|
|
| |
[Dec. 10th, 2009|10:36 pm] |
godīgsakot iepriekšējā ieraksta mērķis bija attaisnot savu mulsumu un ziņot, ka man ir 5 suši jūraszāļu plāksnes, ko varu iemainīt pret milkas šokolādes tāfelīti. (diemžēl paklājiņu iešķiebt līdzi nevaru, jo tajā glabājas rīt līdzņemamais launags)
un vēl - par citu Milkas šokolādi - varu kādam atdot puslitra burciņu pilnu ar eko-prosas graudiem un nepilna-puslitra burciņu ar eko-amaranta graudiem, ja ir vēlme un vajadzība. |
|
|
| |
[Dec. 10th, 2009|11:13 pm] |
Laigan pavisam godīgi, gribēju sacīt, ka izdomāju, ka mājdzīvniekus neturēšu (bet gan rūpēšos par to faunu, kas te pilsētā riņķī apkārt) un mājaugus arī ne (izsēšu visas iekrātās sēklas tāpat randomā apstādījumos/ varētu arī pavasarī zīlītēm izbarot, lai tur, kur tās nodiršas, pēc kāda laika ziedi sazied (bet es neesmu bioloģe un tamdēļ nezinu, vai šāds scenārijs ies krastā)). Kā teica Tabbi - [lai panāktu īstenu sociālu kopību] vairāk ir jāsatraucas par lāčiem Kanādas mežos, nevis par to, ka tavs smēķējošais onkulis mirst no plaušu vēža..
visiem bezgalīgajiem cibiņiem, ar labu nakti |
|
|