| |
[Nov. 7th, 2009|11:41 am] |
ko es varu teikt? nu, to, ka man ir skumji, ka ļaudis rauc prom. nē, ne jau viņu dēļ. sevis dēļ. jo, redzi, man te pietrūkst jautrības, man te pietrūkst jaunrades, nu, tāds eksplozīvs genesis katru dienu. jo dievagodavārds man šķiet, ka nav labāka laika, lai kļūtu par Hugo Balliem un Eimijām Heningsām, lai to visu uzspridzinātu, bet, vai to var izdarīt, ja jaukie un interesantie cilvēki ir vnk prom un šepatējie jaukie un interesantie ir depresīvi vai meklē maizes garoziņu? Trūkst nevis labuma vai novērtējuma, bet gan JAUN-RA-DES, īstas, cīšas, nepastarpinātas
dievagodavārds es esmu naiva un ticu, ka var to kolektīvo šejienes dzīvi labāku uzradīt. Nu, tādu, kurā iemiesot visus savus ideālus par brīvo un taisnīgo. tādu, kas pēc tam uzdotu toni visām citām tautām un valstīm, kas meklētu ceļu pie īstenas atsvabināšanas. un to izdarīt var tikai tagad, kad ir totāls bezpreģels. ar masu. ar radikālu jaunradi. bez piekāpšanās. visi tie, kam smadzenes galvā
( ... tālāk ... ) |
|
|