| |
[Oct. 25th, 2009|04:35 pm] |
|
atminos vienu gadu, kad eksperimentālā kārtā nenotika pāriešana uz t.s. 'vasaras laiku', kā rezultātā, nākot 4 no rīta mājāš no kroga, saulīte nevis ausa, bet jau spīdēja pilnā gaitā gluži kā dienas vidū. nebija forši. arī tas, ka vakarā ap to laiku, kad vēl varēja zidoties vēlā pastaigā, bija jau nakts melnums. neforši, as i said |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2009|08:09 pm] |
man ir ļoti žēl, ka sagājis grīstē skeneris, tā kā šodien bija/ir tā diena, kad 11 postkrosinga ļauži dabūs ļoti skaistas un oriģinālas pastkartes, kuras veselu mēnesi vedu no otras mājas arhikrājumiem un kas man pieder tikai vienā eksemplārā, tamdēļ to pašu veselo mēnesi skaņojos uz šķiršanos. Andas Bankovskas kartiņas no pirms-slavenās-Dārza izstādes galerijā Ag7, kas vairs neeksistē, agrīnie Baddogi, agrīnais Andris Eglītis ar savām Bīta Streulī kopijām, Kolkas rags (kad tas vel bija) un Rundāles pils ar sakoptu sētu bet vēl neesošu dārzu un tikai daļēji iezīmētām aleju līnijām no tā laika, kad fotokartiņas taisīja no 'putna lidojuma' un bez adobes krāsu spilgtinātājiem pašdarbieku rokās, nemaz nerunājot par virkni Rīgas skatu, kas 'mūsdienās' ir iegādājami ar to pašu attēlu, tikai apdeitotu ar dažādiem papildus uzrakstiem un bezgaumīgiem vizuāliem efektiem.
Pieļauju, ārzemniekiem, kas tās pastkartes saņems, šic neko daudz nenozīmēs, bet mana vizualitātes-atkarībnieces sirds tā saldsēri smeldz, ak... |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2009|08:49 pm] |
ja visi, tad visi, vai ne, žurka? es neesmu žurka, es esmu ezis. Taču arī es grasos skatīties Antikristu. Jau tagad varu teikt, ka esmu ļoti negatīvi noskaņota. Manuprāt, sieviešu lielākā problēma ir tas pre-feministiskais atavisms jeb atbalsta un palīdzības meklēšana tieši pie vīriešiem psiholoģiskās krīzes situācijās un, otrkārt, skeptiska neticība vīriešu spējām (prasmēm) palīdzēt sievietēm. Taču, protams, skatīsiemies Trīra gara darbu ar atvērtu prātu, baudot kino estētiku līdz pēdejai vīlītei.
bet visāid citādi es gribēju teikt, ka drīz Berlināle demonstrēs savus vācu izcelsmes kīnō šedevrus. kā arī K-suns paralēli redoviča melodrāmas kīnō skolai piedāva otru kinō skolu ar ļoti jaukām virstēmām, kā piem., trillera mehānisms, Heisa kodekss/vizuālā puritānisma vēsture, film noir un sapņu estētika kinomatogrāfā, teāttrī un vizuālajās mākslās. tikai diemžēl šo lekciju autori ir naumanis un Rietuma un viņu vēstījums mani atstāj visai remdenu, nemaz jau nerunājot par Viktoru Freibergu, kuru pēc neoficiāla brīvklausītāja statusā dzirdētā "Kino un teksta semiotikas" kursa, man negribētos piedzīvot (tērēt savu laiku) nekad, nekad, nekad. |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2009|09:36 pm] |
Oļegā meņšikovā iemīlējos pēc Lomonosova filmas. Pēc tam, protams, Mihalkova brīnišķā "Saules nogurdinātie" un šādās tādās filmētajās Krievu teātru izrādēs. Protams, pēc Sibīrijas Bārddziņa nekas cits neatlika, ka spiegdamai kopā ar klasesbiedrenēm skriet uz Unīša narvesenu, kur pa 40 santīmiem varēja nopirkt MK_reklama vai kkādu tml. slāvu avīzi, kurai uz pirmās lapas, reklamējot viesizrādes rīgā, pa visu laukumu bija Meņšikova bilde. kādas pāris dienas tā nostāvēja pielipināta pie galda kājas, tieši blakus manai gultai :D
š.g. 29, 30. novembrī atkal Maskavas teātra viesizrādes. hohō. tiesa, biļešu ceņņiks mazliet par sālītu... |
|
|