| |
[Oct. 3rd, 2009|04:26 am] |
Piens tomēr nav demokrātisks krogs. Tiešām pēc pazīšanās principa tur laiž iekšā, nevis - pirmais brauc-pirmais maļ. Tad nu atļāvāmies 4 no rīta pastāvēt ne pārāk garajā rindelē, neizmatot savas pazīšanās ar vajadzīgajiem cilvēkiem, un pagaidīt. Pēc kāda laika sākām pāršķirstīt somā uzieto "the best of all possible worlds" un tad devāmies prom.
Būtībā Piens ir diskvaificējis sevi no mūsu, iedzert mīlošo proletāriešu must-apmeklēt krogu saraksta. godīgi sakot, pat nezinu, kāpēc tikām apmeklējuši šo krāniņu un caurumiņu placi in the first place, drošvien tāpēc, ka tuvu mājām. lai gan ar lielām cerībām skatāmies uz gaģušņika "Fāze" restaurācijas procesu. tā būs viena riktīga pērle Latvijas galvaspilsētas aizgaldu kronī, brīvības un barona ielu stūrī, ar fantastisku skatu uz to, kā šīs divas ielas saplūst vienā plašā, lielā VEF gaisa tiltā, brīvā no birojdarbinieku nodarbauzmājāmnomājāmuzdzertuvēmnodzertuvēmuzmājāmnomājāmuzdarbu frantic cirkulēšanas. saullēktu pieredze tur varētu būt fantastiska |
|
|
| absurds, eksistence un kā būt sešdesmit astotajā |
[Oct. 3rd, 2009|05:01 am] |
|
pirms aizmigšanas veca ziņa un es kļūstu šokā, ka bertoluči sapņotāji no diezgan autoritatīviem avotiem ir bijusi raksturota kā "tukša pieredze". Manuprāt, ja pirms skatīšanās atvērtā prātā pārlasa Kamī Sīzifu, tad filma klikšķ un tikšķ ļoti precīzi un it kā neiederīgā pašnāvības aina arī iekrīt pat ļoti vietā. jo tas jau arī ir tas galvenais jautājums, ne? |
|
|