| krīzes oikonomijas meistares |
May. 29th, 2010|01:42 pm |
šon kaķbarību viekalā nopirku mūsu spalvainajam korpuskulārajam virpulītim konservētus desertiņus, nu, meklēju tādus ekscentriskus (līdz tuncis ar papaiju vai banāniem gan nedavilku, bet brieži ar sieriem, spinātiem un tomātiem bija ok), izvēlējos un, gaidot kartes apstrādi norēķināšanās procesā, veikli noplucināju cenas no pakiņām. Pārdevēja to ieraudzījusi, sazvērnieciski iesmaidījās, norādīja ar pirksu un pieteica, ka, jā, viņa arī tā dara, lai mājniekiem sirdsklapes mazākas, nu, tur sakot pusi cenas kleitai, kas nopirkta, vai bērna veselu zelta vezumu vērto kombinezonu vīram piesaka kā "ai, sen atpakaļ pirkts, skapī, tālākajā plauktā nopakots stāvēja".
Es jau neteicu, ka cenas plucinu nost tikai tāpēc, ka man vnk ir tads niķis plucināt cedeles nost no viskautkurienes, lai gan, jā, principā es viņu saprotu, jo arī man - īpaši komunikācijā ar vecākiem - ir nācies stāstos samazināt cenu, lai viņiem stress mazāks :D |
|