| inferiority/superiority |
May. 12th, 2010|12:21 pm |
īsinu laiku, lasot par Hortiju Ungārijā un Kvizlingu Norvēģijā, par sievietēm-kara noziedzniecēm u.tml., un manī briest dusma, ka skola un vidusskola močī iekšā visādus kapetingus un karolingus, burbonus un valuā, kā arī slavina nāvi pie Airītēm un vēlāko agrārrefromu. Bet kur paliek Lietuva un Igaunija un Čeho-Slovākija un Slovēnija un Ungārija un daudzas, daudzas tuvas un nozīmīgas vietas un lietas, ziņas un fakti?* Kultūrvēsturē bāza galvā spāņu baroka kruzuļus, taču aizmirst pastāstīt, ka citur ir citādāk, ka citās-tuvākās vietās ir citāds-LV tuvāks baroks, kas nav 'terciāls' un 'perifērs'.
Šķiet, būs jāmeklē rokā vēstures grāmatas un jāmācās no jauna A&C eiropas būtiskos datumus, uzvŗadus, vietvārdus. Tjūdoru nama mantinieku peripetijas lai paliek daiļliteratūrai
* jāatzīst, ka viens no mana mūža lielākajiem šokiem (nekļuva par epic fail, jo es to nekādi nekomunicēju) pamatskolā vienā kkādā seminārā redzēt cilvēku ar šiltīti pie krūtīm "Macedonia". Godīgsakot man šis vārds asociējās tikai ar Aleksandru un vīriem romieštipa sandalēs, kas notika sen, sen, sen aptakaļ un doma, ka visa tā vēsture ir vēl kaut kādā mērā eksistējoša šodien, šeit un tagad (vai vismaz Maķedonijas vārds), bija bezgalaizraujoša! |
|