|
May. 4th, 2010|11:15 pm |
neizmērojams ir mans šīsdienas prieks, kad veicītī ieraudzīju jaunās bietītes ar visām brangi noaugušajām lapām (pavasara zupa, bez tās nu nekādi!). Kā arī gruzīnu tarhūns zaļās stikla pudelēs, kas garšo ne tikai pēc cukurota citronūdens, bet arī ievērojamā mērā pēc bērnības |
|