|
Apr. 5th, 2010|02:50 pm |
Tā, lai daiļās vasaras baudīšanu neapēnotu nekādi riebīgumi, tad visu savu naidu un dusmas izlikšu līdz tam, kakainajā semi-pavasarī.
Piemēram, šodien mani totāli izbesīja ķōķiņkas autobusā. Autobusā ir 40 sēdvietas. Pieturā dienas vidū stāv 5 cilvēki. Nubet, protams, ka tad, kad autobuss piebrauc un nelaimīgā kārtā tieši tā, lai es varētu tikt iekšā, nestāvot rindā pēc citiem, ķōķiņkas ne tikai sāk ļečīt par to, ka man nav kauna tādai jaunai, veselai bāzties priekšā nabaga vecajiem sakārņiem, kā rezultātā to sekundi pirms durvju atvēršanās, man cieši pie muguras piespiedusies un uz priekšu 'neuzkrītoši' spiedoša pielipinājās viena no sakārnēm (ja butu vīrietis, domātu, ka cita vajadzība gar manu pēcpusi paberzēties, ja urlīgāka paskata ļautiņš - tad piesargātu savu kabatu saturu, bet te veca, ņehuj darīt tantīte..). 40 brīvas vietas ka es jums saku!!! pieturā tikai 5 cilvēki. un man mugurā viena pendžu olimpiskā čempione ieņēmusi zemo startu!!! Tas ir pizģecs. Pēc tam, protams, es biju iesēdusies viņas noskatītajā vietā un vēl visādas tādas herņas. Varētu jau nospļauties un novēlēt visiem saglabāt gaišu prātu arī sirmā vecumā, bet, zinies, šī nav ne pirmā ne pēdējā reize ar tām gazelēm, kas tikai nedabūjot sēdvietu, velk laukā invalīdu apliecību, a līdz tam pa eju joņo kā jaunais dievs spieķi pa labi pa kreisi bakstīdama. Līdz ar to es secinu, ka tas ir simptoms. un līdz ar to es arī izmantoju tiesības pagausties. vo! |
|