|
Mar. 9th, 2010|05:57 pm |
bļaģ, sēž bilbenē trīs duņkas un brēc pa visu lasītavu. Viena, tipa, ar savu džeku pa skaipu runā (bez ausīm un bez mic.) un saruna kļūst skaļāka un asāka, jo tiek vētīti uzticības jautājumi, abām partijām atrodoties ārvalstīs, protams, pieslēdzas abas družkas, beigās ir lielais pinkšķis, draudzeņu mierinājumi un situācijas tulkojums brīnišķīgā kriev-angļu valodā pie galda sedošajiem zviedru, šķiet, klasesbiedriem puikām. būtu totalizators, varētu saderēt, ka tuvākā mēneša laikā viena no viņām nodrāzīsies ar savu swe kolēģi.
p.s. sarunas tupinājums tāds normāls "jūrnieku" domugājiens, kam sievas katrā ostā pa vienai, tipa, pinkšķošā beibe saka: "bet kā viņš nesaprot, ka citā valstī tas ir citadāk, tas neko nenozīmē" (ceru, ka viņa apgūst šejienes humanities ar to 'politiskās ģeogrāfijas robežu' problemātiku, lai saprastu, cik sprādzienbīstams ir šāds izteikums :)
jebkurā gadījumā tas ir tas, kas man ļoti krīt uz nerviem šajās patriarhālajās, 8.martu svinošajās tautās - ka vienmēr, esot ārvalstīs, citā kontekstā, pa priekšu iet ķermenis un ģenitālijas (sex-drive) un viss pārējais ir kā fōns un tikai pēc tam. |
|