| akcenti |
Feb. 22nd, 2010|01:39 pm |
Šic ir ekselenti!
Iedomājieties raidījumu "Real Life", nu, kkāds tribute izlaidums, kurā tādi amerikāņu sacakotie puiši un meiteņi, kas strādā par 'publiskām personām' iekš TV, stāsta par savu pieredzi, vieidojot raidījumu "Real Life", kas, nu, tur, tip, parādot dzīvi tās reālajā, neizkaistinātajā formā etc. Un pats glaunākais visā šajā ir, ka viens no veidotājiem - jauns, perfekti uztjūnots puika, kuram visā viņa stāvā nolasāma jūsma pašam par sevi - tādā scream queen aktiermeistarības manierē stāsta, cik nenormāli ļoti šokēts un satraucies un pārbijies viņš, nabadziņš, bija, filmējot, kā nariki vietējā taknkštelles tuļikā ielieto herņu. Tik izjusti viņš to visu stāstīja, bilstot, ka netīšām procesa filmēšanas laikā viņam ir sanācis nofilmēt arī pašam sevi un mēs tiešām varam pārliecināties, cik ļoti viņš ir bijis satraukts [seko sevis-spogulī-filmējiena epizodes apskats]. tad vēl mazliet bullšits par nabaga viņu un viņa kolēģi un vēl nabagākajiem narkomāniem, tad kkāds patoss amīšu gaumē, kas ir izkritis no prāta, un tas viss kulminē ar izjustu jautājumu "kādēļ tas viss vispār ir bijis iespējams"? Un izrādās, ka šis eksistenciālais jautājums neattiecas vis uz ļauno sabiedrību, kas rada šādus atkritumus kā narkomāni, bet gan uz filmēšanas tehniku,jo ,redz, tikai īpaši mazās profesionālās kameras dēļ ir bijis iespējams to visu nofilmēt. tālāk seko diezgan izvērsts reklāmas rullītis par attiecīgo video kameru - parametru izklāsts un izskats tuvplānā un rakursos.
Vispār psc, esmu mēma :D |
|