|
Dec. 30th, 2009|09:44 pm |
godīgsakot, es nesaprotu, kamdēļ tos bērnus, kas ir bērnu namā nevarētu kaut kā kolektīvi audzināt, nu ne gluži visa sabiedrība, bet principā... citādāk ir kā tāds spitālīgo kuģis, kurā iekšā iet tikai kaut kādas altruistiskās sievietes vai arī bērni tiek adoptēti uz ģimenēm, tipa, izcelti no tās vides ārā un iecelti 'pareizajā' vidē iekšā.
bērnam nav vecāku, viņš ir bārenis. vai arī vecākiem ir atņemtas vecāku tiesības un bērns paliek viens. Nama pieredze ir normāla viņa dzīves daļa. Nekamā no tā nav nekā tāda, kamdēļ nevarētu iesaistīties ar šiem cilvēkiem on daily basis, nevis tikai ziemassvētkos nosūtot rotaļlietas vai arī parakstoties uz adopciju.
mums te viena nometnes vadīja šādiem bērniem. pati es augu kaimiņos zēnu patversmei (otrā pusē garāžā mitinājās čigānu tabors gluži nē, bet bomzīgi, urlīgi romi), dalījām vienu sētu. Ja man būtu resursi, varētu kopā ar tiem sīkajiem kaut kur aiziet, tā čillā, nevis kā baigajos svētkos u.tml. ikdienišķi iesaistīt ikdienā |
|