|
Dec. 3rd, 2009|11:47 am |
|
Gaodīgsakot nekāds lepnums par pirmo E vārdiņu man nebija, tā kā bērns sāk modulēt skaņas un visu pārējo jau diezgan ātri nu pakāpeniski. Prieks bija par pirmajo ilgo pārgājienu bez turēšanās pie sienas. Un tagad ir prieks par to, ka E runā pa telefonu. Ja kādreiz pieliekot klausuli pie viņa auss E sajūsmā sakautrējās un muka prom, tad tagad pats ar savu roku tur to pie auss un savā mazā rūķa balsītē visnotaļ nepareizā fonētikā stāsta, kas viņam patīk un nepatīk un ko viņš gribētu darit un ko nē u.tml. Tāds lepnums pilnīgi pārņem :))))) |
|