Baltars mūsu sirdī |
Dec. 11th, 2016|11:20 pm |
Iedomājieties - par visādiem Džo, Džoņiem, Niklāviem, u.c. Parīzē, Bagdādē, Berlīnē, Romā u.tml. iznāk biezumbiezi sējumi, ko tad viņi tur darīja, kā viņiem tur bija, ko satika, ēda, lasīja, ar ko sarunājās un kurp skatījas. Bet tagad, tagad, skaties, plejāde ārtistu raksta ziņas no Bolīvijas, Čīles, Meksikas, Tibetas, Islandes, Turcijas, Ēģiptes, Šveices, Vācijas, ASV, Indijas, Krievijas u.t.t., u.t.jp. postē bildes, komentē, ziņo privāti un publiski; vājums piemetas, iedomājoties par nabaga vēsturniekiem, kam visu šito nākotnē vajadzēs atšifrēt; Nē, nu, droši vien nevajadzēs - pietiks ar programmēšanas prasmēm kādu softiņu sadiegt, lai tas automātiski izrāpo netus un sagrafē datubāzes. Un arī tas pie nosacījuma, ka ārtisti, to pētīšana un pētnieki vispār eksistēs veidos un būs vajadzīgi formātos, kādos tie ir tagad. Līdz tam turpinu domāt par LV simtgadi, un to, kā visu varētu darīt citādāk. |
|