|
Apr. 13th, 2009|01:04 pm |
nav jācer, ir jādara, anton!
Vienīgais, diemžēl, latvijā gan kaut kādas mentalitātes dēļ, gan arī nu jau ekonomiskās situācijas dēļ, ne tikai nav radīti apstākļi kvalitatīvai darīšanai, bet apzināti tiek bremzēts un nīdēts laukā, ja kāds mēģina šos apstākļus radīt, piekam, tas notiek vispār bez kaut kādas jēdzīgas motivācijas - vienkarši cilvēki tā dara, nezinu, stulbums, pieradums vai kas...
izteikšu vēl divas sāpīgas lietas, ja jau bļaģošanās diena:
1) besī ārā, ka LV ļaudis pavelkas tikai uz tām personām un lietām, kurām ir piekabināta ārzemju cedelīte klāt. Divās versijās - a) ir jāaizbrauc no šejienes, jāiemanto atzinība, lai pēkšņi visi te atkskārstu, ka, vai!, viņa vai viņš taču ir nenormāli kruti!; b) ir vienkārši jāaizbrauc no Lv, jo tāda cilvēka viedoklis automātā kļūst vērtīgāks par kāda lokālā cilvēka viedokli, neatkarīgi no satura jēdzīguma, kas, starp citu, ne vienmēr (īpaši jau kultūras jomā) ir tik neapstrīdams (skat.: Balčus par fotogrāfiju / University of Westminster, London, Photographic studies, MA)...
2) izriet no pirmā: ka tad, ja kads par spīti visam un visiem šeit tomēr kaut ko panāk, tad ar viņa nopelniem - arī nacionālā līmenī - izrotājas arī tie, kam butu pieklājīgi jāpaklusē. Neskaitāmās intervijās un rakstos dažādas institūcijas sit sev uz pleciem par gudrajiem latviešiem, kas tur, ārzemēs ir izsitušies, tā arī neuzdodot jautājumu, kāpēc viņi to nav izdarījuši šeit...
ai, vispār vēmiens nak domājot par to visu :(
|
|