|
Oct. 5th, 2016|12:43 am |
es varu pateikt, ka ir atsevišķas tēmas, kuras ir interesanti hipotētiski pašķetināt (Simonai B., piemēram, ir jaukas pasāžas). Piemēram, te man šķiet interesanti 1) kā īsā laikā nesarežģītā veidā varētu uzskatāmi likt saprast sievietes lomu starppersonu attiecībās seksuālā ziņā? Metodoloģiski piedāvātais risinājums - uz kādu noteiktu laika sprīdi nestāties seksuālās attiecībās ar pretējo dzimumu - varētu būt iedarbīgs, pēc līdzības ar Islandi'75, vai jauniešiem p.m.ē. Romā u.tml. gadījumiem.
Skaidrs, ka tas nav iespējams, par to domāt reāli ir tāpat kā domāt par ķirzakcilvēkiem. Bet, ja hipotētiski pieņemtu, ka ir iespējams, tad jūsu arguments, savukārt, kļūtu valīds. Proti, ka šāda metodoloģija nav ar neko labāka par to rīcību, pret kuru tā vēršas. Simona teiktu citādāk, bet ne par to šoreiz runa. Manu uzmanību un interesi te piesaistīja šis blakus aspekts - ka pašsaprotami ir manipulācijā apsūdzēt to, kurš grib lauzt manipulācijā bāzētu status quo (šis apgalvojums var bāzēties tikai pieņēmumā, ka sieviešu seksuāla atbrīvošana nav vēl pilnīga, ja pieņem pretēji - tas vairs nav saistošs). Pēc līdzības, ka nedemokrātiskumā tiek apsūdzēts tas, kurš cenšas ierobežot, piemēram, totalitāras tendences. Es te, protams, uzstutēju pāris salmu vīrus, ko nav jēgas spārdīt. Bet varbūt tas, ka šeitanā var saskatīt problēmu, bet var problēmu arī nesaskatīt, izriet no atšķirīgas izpratnes par kaut kādiem balsta jēdzieniem, to nozīmi un savstarpējo sasaisti. Kuri tie jēdzieni būtu, kas tos konstitutē un kā tie funkcionē, tas būtu tālākas kontemplācijas uzdevums, bet, nu, bakstīt cibā nav mērķa un intereses, jo par to visu var padomāt arī pie sevis galvā, kā nekā - striktas pārliecības, ko vēlētos sludināt vai kaismīgi aizstāvēt, te nav, sorry.
|
|