|
Apr. 20th, 2016|09:50 am |
|
pirmā reize, kad negribējās atgriezties pamatdarbā. Prombūtnes laikā aizmirsu justies vainīga par neizdarītajiem darbiem vai tiem, kas sakrāsies, kamēr esmu prom. Vakarā gribējās, lai uz pamatdarbu nekad vairs nebūtu jāiet. Šorīt izrādās - nekas pa šo laiku nav mainījies: satura ziņā virzība ir precīzi 0.01 kā parasti, savukārt birokrātijas un administrācijas ritenis ir turpinājis griezties tālāk ar jauniem rīkojumiem, esošo rīkojumu grozījumiem un nepieciešamību iestrādātpārstrādāt visus nolikumus un kārtības; nervozo, nogurušo, izbesīto kolēģu strādāšana tur neko nebija nedz samazinājusi, nedz izmainījusi. Pilnīgi bezjēdzīgi. |
|