| 1:50p |
boring shit, bet
Tā kā esmu pieradis, ka parasti, kad sazvanos ar bankas darbinieku, lai uzdotu jautājumus par savu kontu, ir jānosauc kādas paroles, kuras esmu uz ātro izdomājis pirms 17 gadiem, šoreiz sagatavoju visu vajadzīgo un uzreiz pats sāku:
- Sveiki, sakiet, lūdzu, kas jums vajadzīgs, lai mani identificētu?
- Vārds, uzvārds, personas kods...
- [nosaucu]
- Lūdzu, kas par jautājumu?
- ........... [sāku sarunu par lietām, kuras totāli attiecas tikai uz mani un manu bankas kontu]
Tas tagad normāli? Puspasaule zina manu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Viņi identificēja pēc zvanošā numura? To tak arī var nozagt. Vai viņiem tagad ir kkādi superbiometriskie dati, kas atpazīst manu balsi caur telefonsarunu? Ceru, ka nē, ceru, ka bankas darbiniece vienkārši bija nogurusi (zvanīju ap astoņiem vakarā). |