lasu te jūsu ierakstus, neko nesaprotu, nespēju iedziļināties, vīns mani dara tādu gurdenu, ka ne sūda... sestdienās nespēju saprst, ko darīt. nu ko darīt?
Es to sev jautāju daudz biežāk. Bet šodien mēs ar brāli secinājām - dzīve ir garlaicīga. Garlaicīga. Nav ko darīt. Un lai arī ko tu darītu, tam nav jēgas. Tātad - ne par ko nevajadzētu uztraukties. Bet mēs tomēr uztraucamies. Kaut vai par to pašu nav, ko darīt, lai arī tas īsti nav nosaucams par uztraukumu... aj..cerams saprati, ko gribu teikt.
sapratu gan :) bet arī tā garlaicība nav slikta. tas jau tāds cilvēka dabiskais stāvoklis, man šķiet, bet es nevarētu sūdzēties, ka man ļoti nepatīk šī garlaicība.