un svētdiena pagāja skandināvu pensionāru kompānijā. ja jums šķiet, ka nevar būt nekas garlaicīgāks, tad jums nav taisnība.
visvairāk mani garlaikoja latviešu kundzes, kas ik pēc mirkļa vilka no somas savas pūdernīcas. vai arī viena aizvēra lūku tajā karstumā, un pēc tam sparīgi ķemmēja savus matus. mana blakussēdētāja tik vien nopūtās - ārprāc, ir taču tik karsti, kāpēc viņa aizvēra lūku?
es jau varēju pateikt, ka skaistums prasa upurus. bet viņa nesaprastu, kāds skaistums. viņa savos 66 gados izskatījās daudz skaistāka ar saulē iedegušo ādu, smaida krunciņām sejā un vējā sapūstiem matiem.