nu ir tur tāds maziņš maziņš narveseniņš stacijas centālajā zālē, starp hanzas maiznīcu un šokolādes veikalu. tas ir manējais. jā, stacijā ir jauki, kaut arī reizēm mani pārņem riebums pret to vietu, bet tas tā - rutīnas brīžos.
arī to, protams, es zinu, vēl sestdien tur gandrīz iegāju. bet tikai kļūdas pēc, patiesībā gāju uz šokolādes bodi. es atnākšu uz tevi palūrēt kādreiz, un minēšu, vai esi vai neesi tu.
nu labi, es turēšu rokās sērkociņus, lai arī tev būtu iespēja mani atpazīt. tikai, ja ienāk resns vecis ar bārdu un sērkociņiem rokās, uzreiz nemeties viņam ap kaklu, tā nebūšu es.