zini, man vienmēr ir gribējies šādās reizēs teikt - lai taču gaida. Bet ja es ko tādu pasaku, tad mani vienmēr reāli nolamā, cik es egoistiska. bet es nesaprotu, kāpēc vienmēr kāds jāgaida, it īpaši jau ciemos, kāpēc nevar sākt tāpat, kāpēc vajag kaut kādus konkrētus laikus noteikt. un es šeit pat nerunāju par kaut kādām darījumu tikšanām :)
es vienkārši nemāku ierasties nekur laikā, man nav arī problēmu, ja citi neierodas laikā, un no tādiem cilvēkiem man nav kauns, ja es kavēju. bet tikai no tiem punktuālajiem, kas skatās ar tādu augstprātīgu attieksmi - es jau zināju, ka tu nespēsi izčammāties! :)

tad tev buut braukt uz Lieldienu salaam dziivot ;)
Haka-le ;)

un vel lietas, kas notiek laikaa, dod droshiibas sajuutu:) ko Tu teiktu, ja saule peekshnji izdomaatu kaadu riitu paraadities ieveerojami veelaak?

nu būsim tomēr reāli, saule tomēr neizdomātu kādu rītu neuzlēkt :) man drīzāk laiks liek justies nedroši, visu laiku jāsaspringst, ka nokavēšu, un es arī bieži nokavēju. darbu, lekcijas, transportu, randiņus, izrādes. nu labi, ja ne nokavēju, tad atskrienu pēdējā mirklī, uz izrādēm un dažādiem senasiem, piem., transportus es kavēju tik regulāri, ka bieži spiestā kārtā dodos uz ceļa stāvēt ar paceltu roku, jo tam visam piedevām vēl nāk nepacietība gaidīt nākamo :)

es gribētu braukt uz jebkuru vietu ar citu laika dimensiju :)

a tas par to nepacietiibu Tev ir iedzimc...no manis:D

tas jau sen skaidrs, ka mēs esam pārāk līdzīgi viens otram :)

Skatos uz tevi ar visu savu nervu kamola augstprātību :PPP

ak, un Tu vēl... :)