es vienkārši esmu sapratusi, ka man ir problēmas ar saistībām.
tieši tāpat kā tad, kad mans pirmais boifrends mani pirms daudziem gadiem bildināja un mēnesi vēlāk es jau domās iztēlojos, kā man varētu paveikties, ja viņš izdomās kāpt everestā un iekrist kādā aizā, tieši tāpat es jau tagad domās iztēlojos, kā mūsu vēl neaizsāktais bizness nobankrotēs, es pazaudēšu visus savus iekrājumus, toties būšu brīva un varēšu ar stopiem doties tālāk pasaulē, pārtiekot no maižu garozām un ūdens.
tas taču nozīmē, ka man varbūt nevajadzēt neko iesākt, vai ne?