15 December 2010 @ 11:45 am
 
mana mamma man zvanīja agri no rīta, lai iztaujātu par ekonomisko situāciju īrijā un to, vai mani var atlaist vai samazināt algu. un uz manu pohujistisko atbildi, ka mani tas patiešām neinteresē, jo es esmu strikti apņēmusies martā iesniegt atlūgumu, viņa sāka ar mani runāt paceltā balsī.

viņa man AIZLIEDZA iet prom no darba, kamēr es neesmu jaunu darbu atradusi. jūs iedomājieties, aizliedza! varētu domāt, ka es visus pēdējos gadus no vecāku līdzekļiem esmu pārtikusi.
to, ka es varētu nākamos mēnešus atpūsties, ceļot un pavadīt mērenā izklaidē, par to es pat neieminējos. uz šo sarunu man tagad ir īpaši jāsaņemas.
 
 
( Post a new comment )
eič sī[info]hellcat on December 15th, 2010 - 09:27 pm
es visu laiku domāju, ka tā vecāku uzplīšanās ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc es esmu aizlaidusies uz ārzemēm. sadzīvošana (vai drizak nesadzīvošana) ar mammu bija galvenais iemesls, kapēc studēt aizlaidos uz valmieru. un visu šo rakstot, man pārņem riebums pret sevi, jo es taču patiesībā mīlu savus vecākus.
un tad es, piemēram, skatos uz savu mammu un redzu, ka viņa nav laimīga. un vai tad tiešām viņa grib man tieši tādu pašu dzīvi?
(Reply) (Parent) (Link)