es visu kopēju. katru reizi, kad kaut ko uzrakstu, liekas, ka esmu kādu nokopējusi. atceroties, ka shelly nesen rakstīja, kas līgavai saistīts ar komunikāciju, gribas teikt, ka manējā komunikācija visu laiku ir something borrowed. nu labi, visu laiku nē, bet bieži attopos, un parasti attopos tikai vēlāk, ka tas viss jau reiz ir bijis.

tagad skan prātā - welcome to our fun park! welcome to our fun park! ar kāju dauzīšanu fonā un pildspalvas ribināšanu un skaļiem smiekliem.
vienkārši negribas neko nopietnu, negribas neko raktīt (to, ko darbam vajag, nevis cibā), negribas neko koriģēt, negribas neko lasīt.

un vakar es 2 stundas netiku mājās, man palikās sevis žēl, ka nafig tad man vajag dzīvot tur, ja vajag raustīties no nezināmā, tāpat ir skaidrs, ka līdz ar īres griestu atcelšanu varēšu pārvākties uz dzīvi zem tilta.

man šķiet, ka es izskatos ļoti statiski, es varētu būt labs statists un veidot pūļa efektu kopā ar daudziem citiem.