tagad skan prātā - welcome to our fun park! welcome to our fun park! ar kāju dauzīšanu fonā un pildspalvas ribināšanu un skaļiem smiekliem.
vienkārši negribas neko nopietnu, negribas neko raktīt (to, ko darbam vajag, nevis cibā), negribas neko koriģēt, negribas neko lasīt.

un vakar es 2 stundas netiku mājās, man palikās sevis žēl, ka nafig tad man vajag dzīvot tur, ja vajag raustīties no nezināmā, tāpat ir skaidrs, ka līdz ar īres griestu atcelšanu varēšu pārvākties uz dzīvi zem tilta.