25 January 2005 @ 09:05 am
 
Vakar apvemstīju daudzus stūrīšus, vispirms kaut kādu vārtrūmi, pēc tam gribēju latvenergo un koku pie savas mājas, bet pietrūkās izejmateriāla, pēc tam savu dzīvokli, kuņģis sarāvies murskulī, gandrīz apvemstīju arī vīrieti, jo galu galā viņš ir cēlonis, es esmu sekas. nē, nē, tas nebija mans tētis. vot šodien baidos pakustēties, ka neapvemstu klavieri, vakarā baidos apvemstīt m.staipu. un vispār aim ze greit pjūker, turieties pieklājīgā attālumā.
 
 
( Post a new comment )
cute little  dead girl[info]ravena on January 25th, 2005 - 09:45 am
man ir psihologiska trauma ka vienmer smaidu kad kads cits mocas ar slitku dushu....tas gan nav tapec ka mani tas iepriecina..patiesi...vienk gribas smaidit:))
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
eič sī[info]hellcat on January 25th, 2005 - 09:52 am
ā, es par sevi arī smaidu šobrīd, piemēram, un vakar pēc apvemstīšanas arī smaidīju. citādi sanāks stulbi, ka citi par mani smaida, bet es ne :)
(Reply) (Parent) (Link)