14 October 2004 @ 03:30 pm
 
man nepatīk spriedze sarunās, tā izjauc manu iekšējo harmoniju un liedz man atbrīvoties. bet es tomēr nevaru atstāt visu pašplūsmā, jo man vienmēr kaut kas jāpierāda, jāpārliecina, jāuzvelkas, ja redzu, ka tas nesanāk. nu kāpēc tiešām dažkārt nevar vienkārši paklusēt? man nebūtu iemesla satraukties un domāt jau nākamo atsitienu. vienmēr tikai atsitieni un sitieni, atsitieni un sitieni. piesitieni. ar kāju pret grīdu.
 
 
( Post a new comment )
[info]krasais on October 14th, 2004 - 04:03 pm
jā. patiesības dzemdēšana nav nekāda tev pastaiga pa parku! patiesība ir jāizsāp. un ja divatā - vēl labāk - izdalās sāpes uz divi.
(Reply) (Thread) (Link)
eič sī[info]hellcat on October 14th, 2004 - 04:21 pm
jauko pastaigu pa parku var sabojāt pastaiga pa parku divatā, ja abi visu laiku spēlē galda tenisu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krasais on October 14th, 2004 - 04:32 pm
galda tenisu spēlēt ir veselīgi! i koordinācijai, i kājām, i rokām, i acēm, i visam kam:)
(Reply) (Parent) (Link)