24.1.12 15:08
The stripes on a tiger Are hard to change
Jaunākais
22.1.12 17:25
Lai gan nepiekrītu apgalvojumam,ka esam atbildīgi par tiem,kurus esam pieradinājuši,vienmēr manī ir tāda vainas sajūta,ka sanācis greizāk,nekā sākotnēji bija domāts,
taču tad nāk tas brīdis,kad redzi,ka pieradinātais (agrāk vai vēlāk) dzīvo tālāk. Tas ir smagum-novelšanās no pleciem brīdis.
Šis rīts ir burvībā tīts,jo caur sniega mākoņiem laužas ārā saules stari un pa mašīnām pakšķina kūstošie nedēļām ilgi snaudošie sniega blāķi,neiztrūkstoši čivina un pie logiem klauvē putniņi (kad biju maza,mamma iestāstīja,ka pavasaris iestājas tad,kad pie loga pieklauvē putniņš),tāpēc nojausma par pavasara iestāšanos ir tik reāla,cik tā vien var būt.
20.1.12 13:39
..un laikam jau grūti iedomāties,bet,AK,kā tagad gribētu "pa-pilsētoties",
( pa..pilsēta )
6.1.12 23:29
Problēma slēpjas nevis tajā,ka ir brīvais laiks,bet gan tajā,ka to neizdodas aizpildīt ar kvalitāti,kādu vēlētos.Un tā visu laiku-bieži vien atsakos no kaut kā,jo zinu,ka tam nebūs kvalitātes.Laikam tad jau sanāk pretēji sērijai "labāk zīle rokā nekā mednis kokā" vai kā tamlīdzīgi,bet tik tiešām-visu varu paciest,bet kaut ko bez noteikta līmeņa-vai tas ir pasākums vai pakalpojums vai vēl kas cits-vienkārši nevaru ciest.Tādos brīžos jūtu kā sakožu zobus,tāpēc labāk izvēlos neizvēlēties ko tādu,kam nav kvalitātes.
Vai,cik smagi sanāca-sākumā vispār gribēju vien uzrakstīt,ka man rīt ir brīvdiena un ka Austrijā puteņo jau trešo dienu. Te ir mūžīgā ziemsvētku lampiņu un mežģīņkoku parāde. Jūtos ļoti laimīga starp visu šo reāli nereālo pasauli,jāteic gan-nereti pār galvu pāršalc pārāk daudz domu,kas pasakas lidojumu aprauj.
30.12.11 23:21
Laikam frāze-"If you were a man,I would definitely marry you"
jāuztver kā kompliments.
Bet,kā jau kaut kur esmu dzirdējusi,
we fall in love and out of love with our closest friends every day.
30.12.11 20:45
Vai kādreiz esi pamanījis, ka cilvēka acu zīlītes kustas, kamēr viņš domā?Augšējā zona (skatās uz augšu) vairumam cilvēku atbild par vizuāliem tēliem. (Kad cilvēks atceras, kā kaut kas izskatījās, vai domās iztēlojas kādu priekšmetu)
Vidējā zona atbild par skaņas vai dzirdes tēliem. (Kad cilvēks atceras savu mīļāko dziesmu, saasina uzmanību, izdzirdot sava mobilā telefona melodiju)
Apakšējā zona (skatās uz leju) atbild par sajūtām un emocijām, kā arī aktivizējas brīdī, kad cilvēks pats pie sevis kaut ko spriež. (Kad cilvēks cenšas sajust sarunu biedru, izjūt pozitīvas vai negatīvas emocijas, kaļ atriebības plānus savam pāridarītājam.)
Nezinu,vai katram šo var piemērot,bet man var - es visbiežāk skatos uz augšu,uz leju retāk,"pa vidu" nekad.
30.12.11 11:48
Sun is shining, thoughts are rising.
29.12.11 21:23
P.S.
29.12.11 21:21
Pašrealizācija mijiedarbībā ar visneiedomājākajām lietām, personām un darbiem ir ļoti svarīga katra dzīvē. Nav noslēpums,ka visam jābūt līdzsvarā,ja tā nav,pašrealizācijas process neiet raiti un tad jau ap stūri glūn sajūta,ka iekšā kaut kas pieklibo.( m )
27.12.11 20:10
Esmu sapratusi,ka rīkojoties mirkļa iespaidā,var iegūt daudz vairāk,kā arī tiek ietaupīts laiks,kas vienmēr tiek parētēts prātošanai un galvas lauzīšanai.
26.12.11 20:31
Man liekas,ka šajā pēdējā pusgadā esmu uztādījusi rekordu,jo esmu pieminējusi vāru laimīgs
neskatāmas reizes.
22.12.11 23:05
Brīži,kad sajūti,ka par to,kāds esi un kā dari,tiec tronī celts.
Tas brīdis,kad redzi to sejās.Sejās,kas nav apdullušas no bagātības,bet savā vienkāršībā un pieticībā saprot,ka ne visu var nopirkt un ka pret otru jāattiecas kā pret līdzīgu.Citas kultūras atvērtība un attieksme pret apkārt notiekošo.
Un mana apziņa šodien,ka esmu tur,kur man jābūt un kur vēlos būt.Diena,kad zinu,ka viņu dāvana pavadīs mani visu dzīvi.
Powered by Sviesta Ciba