23.2.12 16:04
Nezinu,kā Latvijā,bet šodien Maskavā vīriešu dienā pat sievietes jūtas kā 8.martā.
The stripes on a tiger Are hard to change
Jaunākais
20.2.12 23:43
Neatgriezeniski un stipri ticu liktenim.
19.2.12 23:49
Negribētos gan teikt,ka sīkumi ir svarīgi,bet (es gan vēl neesmu līdz galam sapratusi,vai vienmēr tā domāju) līdz sīkumiem nemaz nevar tikt,ja nepatīk "lielums".
Bet ne par tādiem sīkumiem šajā vakarā sāku domāt,nospriedu,ka man ir ļoti svarīgi,lai citi zina sīkumus par mani, piemēram,no ēdienlietām, ka es dievinu piparmētru šokolādi un man garšo šerberts, kas izņemts no iepakojuma un noturēts vismaz divas dienas..un tā varētu turpināt gan pa ēdiena līniju,gan pa citām līnijām.
19.2.12 20:53
šīs brīvdienas ir bijušas skaļas.Burvīgas,bet skaļas.Vēl tikai divas dienas un tad dodos uz Maskavu. Tur gan iet klusi. Darbā jau nē,bet pēc ir tā vienmuļi dažbrīd,bet tagad ir tik daudz jādara,ka laikam arī Maskavā nebūs vientuļi,jo visu laiku drukāšu darbus,draudzējoties ar ne tik ātro turienes internetu.
18.2.12 21:31
16.2.12 23:19
Jūtos nedaudz izpumpējusies.Laikam jau skraidīšana pa labirintiem un lekšana pāri barjerām (starp citu,vakar lasīju-grūtības ir tikai pirkstu nospiedumi ceļā uz panākumiem,kas man gāja pie sirds vakar - ļoti,šodien jau ne ti ļoti,bet tik un tā) ir nokausējusi mani.Tāpēc (gan jau,ka ir kāda filma,kurā tas pieminēts,jo es vēlētos te pieminēt kādu no tām filmām,bet acis veras jau ciet un smadzeņu darbība ieslēgta liriskajā versijā,tāpēc atliek vien to atlikt uz rītu) jāliekas uz auss,jo rīts gudrāks par vakaru.Un rītdiena ir liela diena,tāpēc labu nakti.
P.S. Tā nopriecājos,ka beidzot esmu Latvijā uz kādu balsojumu,pat biju visu jau izplānojusi, lai tas izdodas,tikai laikam neizplānoju pašu galveno-a' pases ta' nav!
Pasē vīzu taisa jau kuro dienu,pirmdien saņemšu atpakaļ.
13.2.12 21:55
Viss notiek..
šķībāk vai taisnāk,bet notiek.
12.2.12 14:50
Kaimiņi appludināja manu dzīvokli.
Tas ir viens no retajiem brīžiem,kad vēlētos,lai es nedzīvotu viena un kāds padotu vēl lupatas.
12.2.12 13:15
Vienveidība ātri vien apnīk.
tas no tās slavenās sērijas "circles never ends"
10.2.12 23:03
Sometimes we ease the pain by making the best of what we have.
10.2.12 11:48
( hide and seek )
8.2.12 20:08
Apziņa šodien sāka runāt ar mani-kad es šodien gulēju uz galda ar adatām ķermenī akupunktūras kabinetā. Pie sevis visu laiku prātoju..te nu mēs(vāru mēs bieži vien lietoju,ja runāju par sevi savā nodabā,taču visticamākais izskaidrojums,kāpēc cilvēks bieži vien lieto vārdu "mēs",runājot par sevi,izskanēja vidusskolas laikos no mana vēstures pasniedzēja-tas ir vēsturiski izveidojies latviešu apziņā no laikiem,kad bija kolhozi,darba svētki un viss pārējais,kad visi šķietami bija par vienu un uz vienu roku).Bet viss gan sākās ar to,ka tagad skraidu pa pasauli,lai kāds man pateiktu,no kā man ir mana alerģija. Atbilde šodien bija ierindojama ticamo skapītī,bet tā nebija tik izsmeļoša,cik gribētos. Pēc nogulšanās,kad domāju,ka nu man apstāstīs,kas tagad notiksies,jo tā nu bija mana pirmā reize pie "adatu ārsta",bez liekām ceremonijām man kaklā tika ieurbta pirmā adata. Vārdu ieurbta lietoju,jo brīdī,kad tas notika,atskanēja smalki krakšķējieni,kuru izdzirdot,iedomājos,kā cauri ādai un visiem audiem cauri urbjas svešķermenis. Nezinu,cik adatas man tika iedurtas,jo puse ķermeņa tirpa,tāpēc nevarēju pacelt galvu,lai saskaitītu,taču nākamajā nedēļā iešu pēc vēl,lai redzētu,vai paliks labāk.
P.S. Nelasīt ierakstu dramatiski,jo tas bija kaut kas jauns un neizbaudīts (nebija arī sāpīgi,tikai tā tirpšana gan nedaudz traucēja nākamo stundu vai divas) un viss,kas ir jauns un neizbaudīts, uztveru ar ziņkāri un īpatnēju sajūsmu.
5.2.12 17:16
Tā un šitā.
šitā un tā.
P.S. Es nerakstu ne tāpēc,ka esmu sasalusi,bet gan tāpēc,ka iemīļotajā istabā dators saslimis,bet otrā istabā (laikam jau tāpēc,ka tukša) ir neomolīgi un auksti,tāpēc reti kad izmantoju "auksto" datoru. Nekas,jācer,ka rīt atskries puisis un salabos.
30.1.12 18:23
Man vajadzīgs biznesa guru,
bet pirms guru meklējumiem,jādabū sevi atkal uz kājām,jo,piemēram,šodiena sevišķa ar to,ka zāļu devu man pirmo reizi mūžā pumpēja caur sistēmu.
Un lietā jāliek visi džu-džu - gan mani,gan citu.
28.1.12 19:21
Varat apsveikt mani-
esmu saderinājusies ar savu darbu!
27.1.12 20:26
Esmu absolūti iemīlējusies Minhenē,
taču nedaudz skumstu pēc ciemata Austrijā,kurā tika pavadīts vesels mēnesis un vēl atrados šodien no rīta.
Powered by Sviesta Ciba