The stripes on a tiger Are hard to change

Jaunākais

26.3.12 23:32

22.3.12 22:22

Spert soļus ārpus manas konforta zonas vai vismaz tajā virzienā ir bijis viens no maniem gudrākajiem lēmumiem.



21.3.12 23:38

Noklausījos šodien divu jauniešu sarunā, kaut gan - grūti neklusīties, ja ne tik jaunie jaunieši runā dārdoši skaļās balsīs pa visu sabiedrisko transportu.
Saruna bija par literatūru, par dažādiem autoriem, dažām skolas laiku atmiņām par domrakstiem un grāmatu nelasīšanu, ko bija diezgan interesanti klausīties, taču,kad sākās spriedelēšana, ko es vēlētos nodēvēt par ezīti miglā meklēšanu, par dažādiem autoriem, tad nu gan nedaudz šķērmi palika. Piemēram, viens no pušiem (tā it kā pats būtu kāds izcils kritiķis vai rakstnieks) skaļi pavēstīja, ka Hemingvejs viņam nepatīkot, jo viņa grāmatās nav vēstījuma. No tā brīža jaukā tērzēšana par literatūru kļuva par lielu farsu. Tā, savu šīs dienas publiskā transporta sāpi esmu izsāpējusi.



20.3.12 19:31

"Because, dear friend, you and I are like that red wall. It's a good idea in theory, but somehow it doesn't quite work"



19.3.12 17:40


18.3.12 21:01

Izņemot retus brīžus, kuros pārceļos citā realitātē un sāku pārāk daudz domāt, dažreiz pat par pašu domāšanu, man nav par ko raizēties, kaut gan pat par to var sevišķi neraizēties, jo veselīgam līdzsvaram jau jābūt.



After you've done a thing the same way for two years, look it over carefully.
After five years, look at it with suspicion.
And after ten years, throw it away and start all over. 
~Alfred Edward Perlman, New York Times, 3 July 1958

16.3.12 10:35

Pamodos ar ne-tādās dienas noskaņojumu.

.. )

14.3.12 19:42

13.3.12 20:30


Oliņ Boliņ Čimpiņ Rimpiņ Kājiņ Vējiņ Bums!
Viens Divi Trīs un Tu Esi Brīvs...
Kā Balts Mušpapīrs
No Visiem Grēkiem Tīrs!

12.3.12 11:24

10.3.12 16:16

Prātoju, ne apgalvoju,bet laikam uzskatu:


Laikam  "bez-maz-vai" nedarbojas.Vārdu salikums būtībā izpušķo vai pārspīlē kaut ko. Vārdu salikumu lieto,kad gribētos šķietamo pieņemt par īstenību vai arī piešaut ikdienišķos pārspīlējumus.

8.3.12 22:49


Krievijā sieviešu diena ir brīvdiena.Laikam tā ir viena no maģijas apvītajām dienām,nu,saproti,kā balzāms dvēselei. Vīrieši pilnīgi rindiņām,rindiņām iet ar puķēm un,ja pat bez puķēm,tad ar neviltotu smaidu,labu vārdu un novēlējumu. Katra sieviete ir īpaša un tiek uz rokām nēsāta. Bet pa vidu tam nojausma par pavasari un šampanietis malu malās. Pati saņēmu ļoti daudz sveicienu,apsveikumu un vienu it sevišķi īpašu dāvanu.
Bet atbraucu mājās un bedaudz tiku ar ūdeni aplieta.Bet laikam jau visam jānotiek savu gaitu.

8.3.12 15:00 - 8.marts virs zemes un cilvekiem labs prāts!

Sagaidīt 8. martu Maskavā ir izvērsies par once in a lifetime pieredzi/notikumiem.

7.3.12 15:19

Dažreiz, lai iegūtu daudz, ir jāriskē vēl vairāk nekā "daudz".
Tā teikt-visu vai neko.

7.3.12 14:54

5.3.12 23:11

Ja ejot uz mērķi,pa ceļam gadās zaglis,kas nozog gabaliņu no Tava un tad vēl sāk līt lietus,zūd ticība cilvēkiem un mērķa sasniegšana šķiet nereāla.

Bet,nozagto var no jauna nopelnīt,jo,ja esi vienu reizi Pats nopelnījis,tad tas būs arī pa spēkam vēl un vēl,
un lietus agrāk vai vēlāk jau beidz līt,bet šodien ļauju sev padzīvot ar nokārtas galvas sajūtu.
(tas par to,kas sagaida Latvijā)

4.3.12 17:10

4.3.12 16:58

Maskavā atrodoties arī vēlēšanu dienā redzēju un man pastāstīja dažādus brīnumus, piemēram, darba vietas pieprasa nofotografēt savus balsojumus un tie jāiesniedz tajā pašā dienā darba vietai, uzņēmumu darbinieki tiek vesti uz vēlēšanu iecirkņiem un atzīmēts,kas nav ieradies-vēlāk būšot nepatikšanas,konkrētās augstskolāsšodien ieplānoja n-tos eksāmenus,jo bija informācija par nemieriem un citi brīnumi. Prieks,ka dzīvoju Eiropā. 
Uzzināju,ka Grieķijā +20°C - greiza sirds palika - labā nozīmē, protams.

28.2.12 22:49

Vēlme pēc jaunām vēsmām un tālēm. Sajūta,ka atrodos mazā kastītē, kuras sienas ik dienas pabīdās manā virzienā - tāda smacējoša sajūta. Nē, tas nav darbs vai Maskava.

varbūt tā ir vēlme pēc pavasara?Kas to lai zin'.


25.2.12 22:20

Vai!Es tak' nepastāstīju kā lidoju uz Maskavu. Viss sākās ar iepriekšējo vakaru,pat vairākām dienām,kad biju mierīga par savu braucienu,lai gan čemodāni vēl nebija salikti un galvā darījās citi brīnumi. Tad nu sava agrā reisa priekšvakarā mierīgi sakārtoju čemodānu un likos uz auss. Naktī,cik nu tas var būt patīkami, savedu sevi pieklājīgā kārtībā un tad nu atskanēja zvans,ka taxis klāt. Pēc pāris minūtēm gāju ārā no mājām un,vai manu brīnumu!,pēdējais pakāpiens kaut kur pazuda,kad kāpu jau uz ietves un attapos raudzīdamās naksnīgajās debesīs. Ja tā būtu filma,tad kāds steigtos,lai glābtu mani (nu,vai vismaz pieceltu),bet,tā kā tas bija 03.30 naktī un apkārt nebija nevienas dzīvas dvēseles,kā arī kameras apkārt nemanīju,tad aptvēru,ka laikam neesmu filmā un jāsteidzas uz lidmašīnu,pareizāk sakot-uz savu taxi vispirms,lai nenokavētu lidmašīnu.Sākumā man gan likās,ka tā kāda slikta zīme varētu būt,bet varbūt tā bija zīme,lai atvelku elpu,apstājos uz mirkli. 

.. )
Powered by Sviesta Ciba