Šodien ir super 5diena. Esmu pozitīvi lādēts no visa un visiem. Pat viens piderasains uz ielas sastapts grābstīklis nespēja man omu sačakarēt. ''Mēs varētu iepazīties'' , nē vecīt, nevarētu gan. Tavs IQ ir pārāk zems un tev smird mute, piedod, profesionālais kretīnisms.
Šodien lepns par padarīto praksē un atzinīgi novērtēts. Paglaudīja manu ego ar rezumē ''Skaists darbs, tiešām''. Priecē, ka sokas jomā, par kuru arī attiecīgi vairāk maksā. >;] Kā lai nelido 5cm no zemes, ka skatās Tev pār plecu un saka '' jā, nu te jau ir uz ko paskatīties..''
Šodien visiem prātā bija 5diena, tpc arī bez humora nevarēja iztikt.
''Kur ir Laura? Viņa strādās vienreiz vai nē! Viņai rokās ir vai nu telefons, vai kafija. ''
Izcils moments gan bija, kad Reginčiks ieskrēja telpā ar savu diktatorismu pat vīrieš-kārtas pasniedzējiem liekot ierauties savos krēslos. Nabagus sievišķis pielika pie darba, bet mēs bijām liecinieki abu pukstēšanai un izsecinajumiem, ka darāmais darbs ir pilnīgi bezjēdzīgs.
- Te jau kādu vīrieti vajag, tas jau vīrieša darbs.
- Ejam meklēt vīrieti.
Protams ''Makss & Morics'' tā arī atgriezās.
- Neatradām vīrieti. Visur tikai meitenes staigā.
Neko darīt. Dabūja tīrīt tehnisko galu filcīšus un zieķējot ar fa-fa-fa..
- a kāpēc jātīra 5dienā, lai tīra 1dienā. Mēs 1dienās neesam..
Ir kuriozi redzēt arī pieaugušus tēvaiņus pukstam kā mazuļiem. Tādi paši, reizēm slinki, cilvēki vien ir.

Diena likās arī piemērota, lai izstāvētu vienu sasodītu rindu pie e-taloniem. Brīnums pagarināts un varēšu vēl pusgadu pēc mācībām ripināties pa lēto kā students. Trāpījās jautrs džeks no apkalpojošā personālā, kas iedzina mani vēl lielākā pozitīvismā. Kamēr pildam katrs savu birokrātiju, kurš elektroniski, kurš uz papīra, tikmēr džeks čalo par dzīvi ar mani. Smieklu, smaidu komunikācija un turpat vai viens otram roku paspieduši, visu nokārtojuši atvadāmies.

Ir. Ir arī tādas dienas, kuru dēļ ir vērts padzīvot. Smaidam liels spēks. Un galu galā, lai smaidā netrūkst zobu ;]