Jāsaka paldies I. atkal. Viņa iztīrīja manu cieto disku. Vispār es caur viņu izvilku no sevis to, ko pats jau zināju. Man vienkārši uzkrita rozā brillītes. Pagātne bija egoistiska un lika par sevi manīt personisku iemeslu dēļ. Es veselu nedēļu ieslīgu apātija for nothing.
Nejau tas, ka kādu interesētu tas, ka man ir grūti šad un tad. Bet tās rozā brillītes kritīs ikreiz, jo Damn those eyes! Damn that spell i always get under!

Tātad. Atkal sāku no nulles un eju pa moving on path by letting go. Jebal, bļe kā ir noriebies. Bet tieši tā, man apkārt ir burvīgi cilvēki, I will find my way home.

Oh yes and .. Dāvanas upuris nav nolēcis. Vismaz es palieku nesakropļots vai netieku ķerts mežā for killing. Es pieļāvu šādu variantu. Ne tikai pieļāvu, bet zināju, ka tāds tas būs. Apstākļu nesakritība. Mazais tieši šobrīd ir uz sava breaking point un jumping of the cliff gluži nav tas lielākais cheer ups I guess. Dažiem būtu, be ne viņai.