Atpūtos kaut kur patālāk no vistām. Šoreiz mana sabiedrotā bija ēna un tikai ēna. Ūdens prieki izpalika, jo aiz savas apķērības aizmirsu peldkostīmu, bet anyway, metrus biezā duļķu kārta zem ūdens man ar neiet pie sirds, so baigākais vīliens ar nav. Ceru tad vismaz vakarā sagaidīt zvanu, lai dotos uz Jūrmalu. Pieminēju Jūrmalu, un neviļus sev atgādināju par HOG pasākuma palaišanu garām. Jāiet stūrītī nokaunēties.
Jāiet iesūkt bezrūpības augļi sevī, citādi atkal jūtu, ka uzmācas kaut kādas bažas un raizes par lietām, kuras varētu ierindot pie ''ņem to vieglāk/neņem galvā'' sadaļā.