Tur lauká ir patiesi dievígs šobrīd. Kā radīts, lai iznāktu no 'Hamleta' un ieietu dziļā miglā. Bija būts improvizācijas teātri, bet te jau bija patiesi jauki. Nez kāpēc man R.Zagorskis neatstāja par sevi sūdaina cilvēka iespaidu. Normāls džeks, kas savos gados apvelk ap sevi apkārt jaunus cilvēkus un var aizmirst par to savu simpātisko, sirmo cekulu uz galvas.
Nobrīnījos, kad kolēģi teica, ka man piestāvētu šāds pasākums un vajadzētu kāpt uz skatuves. Nen, patiesībā jau nenobrīnījos, jo skolas laikā iemēģināju kā tas ir, un kas tas ir, jo draugi iestūma arī uzskatot, ka vajag. Var jau būt, bet man būtu ilgi jāstrādā līdz es spētu bez 'graķīša' atvērties uz tiem augstajiem dēļiem. Kas zin, varbūt kādreiz uznāk vecuma dullums un kad nebūs jau vairs ko zaudēt.
Katrā ziņā superīgs pasākums, atgriezīšos vēl. Un vakars vēl ir uz visiem 100. Miglā lēna solī dodos mājup, kūpinot tabakas dūmu un klausoties E.S Posthumus - Nara.

Tagad jāiedzer kafija, jo tādu nakti nevar laist garām.