Nestandarts ([info]heishy) wrote 21. Marts 2012, 00:04
kádam ir patiesi labi sanácis izteikties
’’tu esi visīstākā skabarga pakaļā, kura atgādina par sevi ikreiz kad gribas apsēsties, bet arī izraut nevar jo nevar tikt klāt. Kad beidzot liekas, ka esi noķerta un nosēdināta man klēpī, tu pēkšņi izraujies un aizbildinies ka tev ir daudz darāmā. Skatoties uz tavu piemīlīgo sejiņu man reizēm gribas tev iekraut un atsēdināt tevi uz vietas. Un tas tavs nevainīgais kuces skatiens, ka tu jau neesi vainīga, ka kādai atkal radusies atkarība pēc tevis un visvairāk man riebjas tava mūžīgā atruna ’’ es nevienam nepiederu, nevienu nemīlu un neprasu lai mani mīl’’. Es gribu tevi ienīst un nicināt, bet nevaru. pie velna es nevaru tevi dabūt ārā no sevis. jo attālāk tu izstiep savas rokas jo spēcīgāk man gribas būt tavā tuvumā. kas tā ir par atkarību, ko tu cilvēkos radi un kā lai piekļūst tev tuvāk? ’’
 
( Read comments )
Post a comment in response:
No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: