Forši, ka atvizina līdz mājām. Vai nu J. vīrs ir ļoti draudzīgs vai nu te kāds cits āķis. Te grib, lai runāju vairāk, te sajauc mani ar I., jo redz domā par mani un par to, ka es ar viņu nerunāju. A varbūt pie vainas mans nogurums pēc profesora, a viņam lielie prieki par jauno auto.
Izrādās pirmkursnieki pie profesora lekcijās ģibstot, ka maz neliekas. Tā profs mūs informēja, kamēr skatījāmies bildes ar pacientu klīnisko stāvokli, pie ļaundabīga mutes dobuma audzēja: ''Nu ja, viņiem jau dikti smaga tēma tagad - ziniet kā, dalīto veiduļu bildes un tā, tur jau nervi netur.'' Ņirdzu, ka maz neliekas.
Un tad šis ņem un lielās par sevis uzfočētiem kastaņiem. Kpc viņam tie likās interesanti un fotogrāfešanas vērti es laikam atkodu - viens izskatījās pēc dirsas ar stringiem.