Izdzívoju vakardienu. Likumdošana 9 no rīta nav nekāds mundruma rosinātājs, bet tas, viņš sāka runāt par filozofiju un es sāku dusmoties, kad lekcija jau beidzās. Sākot ar to, ka te sēdošie nav visi topošie ZT, bet gan jau arī bomži un lielie stāri, turpinot par to, ka te informatīvajā telpā gan jau ir arī kāds ateists, kas arī ir reliģija, jo reliģija galu galā tulkojas kā 'pārliecība'. Un beidzot ar to, ka filozofiju iemācīties nevar, bet var iemācīties filozofēt, un jebkurš filozofs konstanti ir neziņas, izbrīna, šoka stāvoklī. Viņš zin to, ka nezin neko.
Secinājums viens - viss balstās uz egoismu. Tev ir jābūt mazliet egoistam, lai tu būtu brīvs un mīlētu sevi.

Es laikam gan cerēju, ka tas būs garlaicīgāk, jo varēs arī kādu 4dienu izlaist, bet nu es pat varētu teikt, ka būtu žēl kādu no lekcijām neapmeklēt. Te man nostrādā - ņem, to ko tev piedāvā. Uzsūc kaut ko vērtīgu.

Un es labāk pieturos pie FiloZofija, kaut arī 'zofija' nozīmē 'tumsa'. Draudzība, mīlestība ar tumsu, nevis kā tas būtu 'sofija' gadījumā, draudzība ar 'gudrību'. Nu ar jau labi skan, bet doma tur netiek zaudēta.

Un šodien ir 5diena, par ko ir ļoti laba sajūta. Esmu izgulējies, jo šonakt blakus bija lielāks un taustāmāks lācītis. Aizvēru acis un momentā atslēdzos. Vnk grēks, kam skaistam gulēt blakus un risināt kaut kādas problēmas prātā.