Zaibis. Biju totáli atslēdzies no visa un visiem. Un neizjūtu nekādu nožēlu or any bad feeling about it. Ja es būtu viens tā čillojies, dienas beigās es justos sūdīgi, jo domātu, ka neesmu izdarījis pilnīgi neko lietderīgu un esmu slaists un vēl nezin kāds lupata. Bet tagad .. tā .. I wish there would be more days like these.
Bet dienas beigās nav jau runa par mani. Bet par to, ka kāds var justies atpūties, raustīties krampjos aiz smiekliem un galu galā vnk justies kā mājās.

Un tātad jā, esmu gandarīts.