Rīta saule kā neprātīga dedzina manos logos. Vēl tikai piecus mirkļus ļaujiet man pasapņot.
Tikai piecus mirkļus būt pamuļķim vai ākstam. Dzīvot, nepamosties, runāt klusējot.
Cik žēl, Tā pamest visu un pamosties. Cik žēl, ka tevis nav blakus, kur tu vazājies.
Ir rīts un man rokās gabals dzīves saldākās. Bet man nāksies vienam tajā iekosties.
Tā gan.