Mēs vakar runājām par to, ka ir cilvēki, kuri tikai nelaimīgi esot, spēj būt laimīgi. Viņiem ir vajadzība būt nemierā ar kaut ko. Tik ļoti, ka reizēm, ja tie nespēj saskatīt kādu problēmu, tie radīs tādu. Nav grūti atrast vainu cilvēkos vai kādā situācijā. Nekad nav jāmeklē tālu lietas, kas varētu būt labākas - bet tādā gadījumā, cik tālu, tad mums ir jāmeklē, lai mēs varētu slavēt kaut ko, cienīt vai pat godāt?