..'Varbūt es gribēju patēlot viltnieku, parādīt, ka arī man ir sava
dzīve, darīšanas, neatkarība, bet katrā ziņā es nepanācu vajadzīgo
efektu, šis jaunums viņu nekādi nesatrauca un neizsita no sliedēm, viņa
tikai noteica - Labs ir. - un viss. Esmu vairāk nekā pārliecināts, ka
mana rīcība, bija pilnīgi bezjēdzīga un, ka es sāku uzvesties kā vecs,
nāvīgi ievainots dzīvnieks, kas mētājas uz visām pusēm, atduras pret
visiem šķēršļiem, krīt un ceļas, trako aizvien niknāk, zaudē spēkus un
prātu, reibstot no paša asiņu garšas.'
'.. Uzreiz sapratu, ka
viņa mīl ****, tas bija skaidrāks par skaidru, tomēr vairāk par visu
viņa gluži vienkārši /mīl/. mīlēt bija viņai raksturīgi, tāpat
kā govij ir raksturīgi gremot zāli (vai putnam dziedāt, žurkai -
paostīt gaisu). Zaudējusi iepriekšējo saimnieku, viņa gandrīz uzreiz
atrada jaunu, un pasaule viņai apkārt atkal atmirdzēja skaidrā
pozitīvismā.'
Invictus - Komentāri
Mysterium tremendum et fascinans
Nestandarts (heishy) wrote 22. Oktobris 2011, 00:22
Tāpat kā žurkas pierod pie visa