Man ir tendence nemitīgi atkārtot to, cik rakstīšana priekš manis ir grūta. Bet šoreiz tiešām šī ir tā reize, kad man ir patiesi grūti rakstīt. Nav vieglākā veida kā to pateikt, tāpēc es to vienkārši teikšu. Es satiku kādu, tas bija nejauši, es nemeklēju ko tādu, bet tā bija perfekta vētra. Viņa teica vienu lietu, es teicu otru, nākošajā momentā es saprotu, ka gribu pavadīt visu savu atlikušo mūžu šai sarunā. Viņa ir pilnīgi traka, tas kā viņa liek man smaidīt, un manī ir tā iekšējā sajūta, ka Viņa varētu būt īstā.
Te nu es esmu, pūstu siltajā Kalifornijas saulē. Kļūdas tika pieļautas, sirdis salauztas, gūtas skarbas mācības. Ir lietas, ar kurām man jātiek skaidrībā, kamēr es grimstu nenozīmīgu vagīnu jūrā. Es nezinu, kas ar mums notiek, bet es zinu, ka es nevaru būt ar Tevi kopā tagad. Un tas mani neizsakāmi biedē.Jo, ja es neesmu ar Tevi tagad, man ir tā sajūta, ka mēs pazudīsim tur ārā. Tā ir liela, ļauna pasaule ar savām peripetijām un cilvēkiem, kuri tikai pamirkšķinot acis zaudē mirkli. Mirkli, kas varēja izmainīt visu.
Invictus - Komentāri
Mēs esam maģija vai (un) zinātne (?)
Nestandarts (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
heishy) wrote 1. Oktobris 2011, 20:13
heishy) wrote 1. Oktobris 2011, 20:13
Faithfully Yours,