Nodevos šodien kārtīgam darbam, lai aizmirstos. Lekcijai gan vairs nebija spēka. Bet nu arī, dirš vienu un to pašu pa vidu maisīdams iekšā pilnīgu bullšitu. Kā tāda veca sačakarējusies skaņu plate. Tāds besis iemetās, ka sāku šķobīties un matus plūkt no galvas ārā un pa to laiku ''Pavārs'' nesēž rokas klēpī salicis, bet smīn un vēl fotogrāfē.
šodien es vēlreiz pārliecinājos, ka es neciešu bērnus. Pieturā stāvu - īd kaut ko. iekāpju trolejbusā, joprojām īd. austiņas ausīs, mūzika uz skaļāko un iestājas miers. Infantilisms mani tracina.
Neierasti, ka rīt kaut kur jābūt.