''Mīļā, es Tevi mīlēšu vienmēr, tu nudien esi man kā radīta, bet man gribas mīlēties arī ar citām sievietēm. Tas tev šķiet neizturami, lai gan neizturama esi tu, - tu skaidri un gaiši noliedz manu vīrietības būtību. Tas nav nekas nopietns, kas es guļu arī ar citām, ja vien tu sīki smalki mani neizprašņā un nelasi manu e-pastu. Tu vari rīkoties tāpat, es tev to neaizliedzu, - gluži pretēji - mani uzkurina apziņa, ka tevi iekāro citi vīrieši, jo, kā jau visi džeki, klusībā esmu pediņš. Tava greizsirdība ir tik atpalikusi, ka tu pārvērties par dzīvu apliecinājumu seksuālās revolūcijas neveiksmei. Tu gribi baudīt feministu revolūcijas izkarotos labumus, bet vienlaikus arī restaurēt tradicionālo laulību. Tu mani nemīli, tu gribi, lai es tev piederu, bet tas ir viens un tas pats. Ja tu mīlētu, kā tu to apgalvo, tad tu gribētu, lai man visu laiku ir labi - ar tevi vai bez tevis, tāpat kā es to novēlu tev - ar mani vai bez manis. Būšu spiests tevi pamest šī stulbā, tomēr, kā to liecina mana apņemšanās, ārkārīgi svarīgā iemesla dēļ - man ir nepieciešams pieskarties arī citiem ķermeņiem, ne tikai tavējam, lai pārliecinātos, ka tieši tavējais man ir vismīļākais. Ardievu, mana fūrija, kura nespēj saprast, kas ir vīrs! Lai tev ataustu gaisma par vīrietības būtību, iesaku izdarīt pašnāvību vai kļūt par lesbieti. Un tagad paskaties uz mani labi uzmanīgi: tu mani vairs neredzēsi. Gribēdama mani paturēt sev vienai, tu mani pazaudēji.''
''Laimi, kas atkārtojas no dienas dienā, kas pienāk katru rītu, - to es nespēju izturēt. Apsolos būt lielisks vīrs, taču dodiet man tādu sievu, kas gluži kā mēness parādās pie apvāršņa ne katru dienu.''
Kad bija pagājusi stunda savu monologu beidzu ar jautājumu: ''Dakter, ja katru vakaru es dzeru, lai savaldzinātu meičas, kas nedzīvo kopā ar mani, es tomēr esmu normāls džeks, es taču neesmu slims, ko?'' Viņa veltīja man rāmu skatienu, atvēra savu plānotāju un izmeta: ''Mums vajadzēs tikties biežāk.'' Nenāca ne prātā pie viņas vēl atgriezties; tā vietā es nopirku t-kreklu ar uzkrakstu ''I'M MARRIED.PLEASE SHOOT ME.''
/F.Beigbeders ''Palīgā Piedod''/
''Laimi, kas atkārtojas no dienas dienā, kas pienāk katru rītu, - to es nespēju izturēt. Apsolos būt lielisks vīrs, taču dodiet man tādu sievu, kas gluži kā mēness parādās pie apvāršņa ne katru dienu.''
Kad bija pagājusi stunda savu monologu beidzu ar jautājumu: ''Dakter, ja katru vakaru es dzeru, lai savaldzinātu meičas, kas nedzīvo kopā ar mani, es tomēr esmu normāls džeks, es taču neesmu slims, ko?'' Viņa veltīja man rāmu skatienu, atvēra savu plānotāju un izmeta: ''Mums vajadzēs tikties biežāk.'' Nenāca ne prātā pie viņas vēl atgriezties; tā vietā es nopirku t-kreklu ar uzkrakstu ''I'M MARRIED.PLEASE SHOOT ME.''
/F.Beigbeders ''Palīgā Piedod''/
What the fuck you were thinking?