12 Maijs 2011 @ 20:33
Vienmēr par daudz un vienmēr par maz.  
Sēdēju, sēdēju, kaut ko gribas, jāiet uz veikalu. Piegāju pie loga, melns mākonis nāk virsū, nu ok, laikam jāatliek šis process. Pusstunda, stunda - nelīst.
Nēn, aizgāju jau, tikai veikalā vairs neko negribējās. Riebjas tērēt naudu paikā, tad jau labāk kādu gadžetu nopirkt, vot tad ir prieciņš un gandarījums. A tagad te tā sēdi, tukšo aliņu un lūri uz to riekstu sviesta bundžu, kura tāpat vairs nebūs pēc dažām dienām.