Brīžiem es nesaprotu, kam es dzīvoju, sev vai citiem. Vnk ir tā, ka pašreiz esmu dziļi nelaimīgs in one point of life. Katru dienu, katru nakti esmu konfliktā ar sevi. Sakostiem zobiem daru to, ko nemaz nevēlos un kur neredzu nekādu nākotni sev. Cik nožēlojamam ir jābūt, lai izniekotu savus dzīves gadus tikai tāpēc, ka kāds cits tā grib.
Un vispār ir vecgada vakars un tikai tagad notiek pārēja trusī. Tā ka nemaz nebrīnos, ka man šitik kardinālas domas nāk prātā.
Un vispār ir vecgada vakars un tikai tagad notiek pārēja trusī. Tā ka nemaz nebrīnos, ka man šitik kardinālas domas nāk prātā.
What the fuck you were thinking?